1.maijs, 2000      

Vai katrs sestais norvēģis dzīvo uz degbumbas?

Jauni būvnoteikumi Norvēģijā
1997. gada 1. jūlijā Norvēģijā stājušies spēkā jaunie būvnoteikumi. Pārejas periods, kad bija iespējams iegūt setifikātus jau esošajām būvēm saskaņā ar nu jau novecojošajām prasībām ir izbeidzies.
Ar ko tad atšķirasšie jaunie Norvēģijas būvnoteikumi no vecajiem?
Jaunie būvnoteikumi izvirza prasības tieši konstrukciju funkcijām. Būvspeciālisti uzskata, ka tā ir būtiskākā atšķirība. Kā svarīgas tiek uzskatītas prasības pēc kontroles un dokumentācijas.

Ko īsti nozīmē "prasības konstrukciju funkcijām"? To, ka svarīgākais konstrukcijām ir pildīt tās funkcijas, kas konstrukcijām paredzētas un nav tik svarīgi kā konstrukcijas veidotas, kā tās izskatās. Ja agrāk pietiekami bija sameklēt atbilstošu konstruktīva risinājuma paraugu grāmatā, tad tagad drīkst veidot jebkuru konstruktīvo risinājumu, kas nodrošina konstrukciju funkciju, ja ir dokumentācija, kas apliecina konstrukcijas spēju veikt tai paredzētās funkcijas.

Marketingam piemērota attīstība
Tagad radušās jaunas iespējas. Dažas jau liktas lietā. Piemēram, atļauts daudzstāvu nama nesošās pamatkonstrukcijas veidot no koka. Agrāk maksimālais atļautais stāvu skaits bija 3.  Norvēģijas jaunie būvnoteikumi nereglamentē stāvu skaitu, bet tiek pieprasīta dokumentācija, kas apliecina būvkonstrukcijas atbilstību tās veicamajām funkcijām.
Šāda attīstība jau skārusi ne tikai Norvēģiju, bet arī pārējās Ziemeļvalstis. Dažādu projektu rezultātā iegūti svarīgi dati, uz kuru pamata konkretizējamas būvniecības prasības un veidojamas nākotnes  koncepcijas.
Eksperimentu programmā, kur gan detalizēti, gan kopumā pārbaudītas būvdetaļas un noskaidrota to stabilitātes, ugunspretestības, skaņizolācijas un citas tamlīdzīgas īpašības, pierādīts, ka jaunie būvnoteikumi ar uzviju izvirza tās pašas prasības, ko iepriekšējie apkārtraksti. Tas neizraisa pārsteigumu speciālistiem, jo citur pasaulē šādi būvēts jau ilgus gadus
Norvēģijā, kur ir senas koka būvniecības tradīcijas, šie jaunumi uztverami ar prieku. Jo norvēģiem dzīvot koka būvēs ir gadu tūkstošiem ilga tradīcija, Norvēģija ir ar kokmateriāliem bagāta zeme un koka namos norvēģi jūtas labi.

Iebaidīšana vai bīstama varbūtība?
Tomēr ne katru jaunās iespējas iepriecina.
Periodiski gan speciālajā presē, gan arī citos medijos manāma propaganda iekļaut būvnoteikumos, piemēram, prasību starp dzīvokļiem nedegošas (lasīt: mūra vai betona) konstrukcijas.
Lai pamatotušos ierosinājumus tiek piesaukti, "dažādi nepilnīgi būvnormatīvi", "ugunsdrošības nozīmīgums", tiek apgalvots, ka "norvēģu mājas ir degbumbas", un presē redzēts pat apgalvojums, ka "rindu māju kopējā pazīme ir tas, ka tām iztrūkst atbilstošas atdalošas ugunsdrošās sienas".
Kam atbilstošas?

Lai pierādītu, ka Norvēģijā tiešām gaidāmas sliktas lietas, par piemēru izmanto Zviedriju, kur pēdējā laikā jūtami samazinājušies ugunsnelaimju nodarītie postījumi. Bet Zviedrijā būvnormatīvi, kas izvirza prasības būvelementu funkcijām ieviesti jau pirms vairākiem gadiem. Un tie ir ļoti līdzīgi jaunajiem Norvēģijas normatīviem. Tātad iemesls tam, ka Zviedrijā deg mazāk diez vai meklējams normatīvos paredzētajās drošības prasībās.

Ir saprotams, ka jaunie būvnormatīvi var izraisīt bažas ražotājiem un tirgotājiem, kuru produkciju tagad atļauts aizstāt izmantojot alternatīvas metodes un materiālus. Bet nedomājam, kašī iebaidīšanas propaganda izrādīsies auglīga. Pārāk skaidri samanāmi tās patiesie motīvi.

Norvēģijā nav nepilnīgu būvnormatīvu. Kādēļ tiem būtu tādiem jābūt? Norvēģija ir ļoti labi situēta valsts, kur var atļauties ievērot visus vajadzīgos drošības priekšnoteikumus. Kāds iemesls vēl varētu veicināt piesauktās nepilnības? Vai speciālisti, kas izstrādā normatīvus nezina, ko viņi dara? Vai arī ražotāji viņus piespiež izdarīt neobjektīvus vērtējumus?

Mēs apgalvojumu, ka ugunsdrošība jaunajos normatīvos netiek pietiekami nopietni ņemta vērā uzskatām par nepamatotu un pretējā uzskata pārstāvjiem lūdzam pierādīt pretējo.

Vaina konstruktīvajā risinājumā vai izpildījumā
Ir pierādīts, ka tik tiešām atklātas nepilnības rindu māju uguns aizturošajās konstrukcijās, bet nekad nav atklāts, ka pareizi veidota konstrukcija nebūtu aizturējusi uguni tai paredzēto laiku. Visos gadījumos, kad ugunsgrēka izplatīšanās notikusi ātrāk, nekā pieļaujams, vainojama bijusi nepareiza konstrukcijas izvēle vai arī izpildījums.
Kļūdas būs iespējamas vienmēr, kamēr vien cilvēks darbosies. Un kļūdas iespējamas pilnīgi neatkarīgi no tā kādi materiāli tiks lietoti un kādas nozares amatnieki realizēs projektu. Un jaunajos normatīvos arī tas ņemts vērā, amatpersonām nevis dodot tiesības, bet uzliekot par pienākumu kontrolēt būvdarbus.

Izvēlies dokumentāli pierādītus risinājumus
Ja uguni aizturošās konstrukcijas ir izvēlētas un veidotas atbilstoši normatīvos noteiktajām prasībām, un darbs ir izdarīts labi un profesionāli, tad ugunsdrošība namā būs lieliska. Neatkarīgi no tā vai izmanto nedegošus vai degošus materiālus. Bet vēlreiz atgādinām, ka izvēlētajiem risinājumiem jābūt atbilstošiem normatīvos dotajiem nosacījumiem. Nav pietiekami būvēt atbilstoši rokasgrāmatās dotajiem risinājumiem, par kuru drošību praksē atbildību neuzņemas neviens.

 

[Saturs]