2.decembris, 2000
Ko darīt, ja ģipškartona loksnes samirkušas

Ja kādu brīdi bijis spēcīgs lietus, daudzi pieredzējuši, kā mitrums iekļuvis pagrabos vai arī sevi manīt likuši caurumi jumtā. Reizēm ir cietušas arī ģipškartona konstrukcijas. Ko darīt?

Kas notiek ar samirkušu ģipškartona loksni? Vai pēc izžūšanas tā atkal būs tik pat izturīga kā bijusi, vai arī deformējas, vai pat izjūk?

Ģipškartona loksne ir ģipsis, kura abas puses klātas ar speciālu kartonu. Gan ģipsis, gan arī kartons samirkst. Cik daudz ūdeni paspējusi uzsūkt ģipškartona loksne ir atkarīgs no tā cik ilgi ģipškartons bijis mitrumā.
Slapja loksne ir mehāniski neizturīga un jo ilgāk tā mitrumā bijusi, jo neizturīgāka kļūst. Pie kam ģipškartona loksni viegli sabojāt uzliekot tai mehāniskas slodzes, kamēr tā nav izžuvusi.
Ja mitrums iedarbojies ilgāku laiku, piemēram, ja vairākas dienas kāda daļa no sienas atrodas zem ūdens, tad kartons atdalīsies no ģipškartona loksnes un tādā gadījumā bojātās loksnes daļas, bezšaubām, ir jānomaina. 

Ja mitruma iedarbība nav bijis ilgstoša, un pēc samitrināšanās ģipškartona loksnes var ātri izžūt, tās atkal kļūst tik pat izturīgas kā bijušas iepriekš. Tātad īslaicīgs mitrums nekādu īpašu ļaunumu nenodara. 

Jāatceras, ka ģipškartona loksne ir tikai ģipškartona konstrukcijas daļa. Ja runājam par samirkušu sienu, tad tā sastāv no divām ģipškartona loksnēm starp kurām parasti ir minerālvates izolācija. 
Ja šāda konstrukcija ir mirkusi ūdenī, tad samircis ir arī karkass un tā minerālvates izolācijas daļa, kas bijusi ūdenī.

Izžāvēt šādu sienu nav tik vienkārši. Mēs iesakām noņemt ģipškartona apšuvuma apakšdaļu aptuveni 20-30 cm augstumā, lai būtu pārliecība, ka samirkusī minerālvates izolācija žūst. 
Slēgtā izolācijas atstarpe starp ģipškartona loksnēm sienā žūst lēni, mitrums var sekmēt pelējuma rašanos, pie kam ūdens parasti satur pelējuma sēnīšu sporas, kas rada ideālu vidi pelējuma sēnīšu attīstībai.
Kaut arī pelēšanas process pēc sienas izžūšanas izbeigsies, tomēr tas var vēlāk ietekmēt telpas mikroklimatu.
Uzģipškartona loksnēm pēc izžūšanas var parādīties plankumi. Tie gan neietekmē lokšņu izturību vai arī mikroklimatu telpā. 
Šos plankumus vajadzētu gruntēt. Problēmu atrisinās plāna eļļas krāsas kārta.

Tātad no iepriekš teiktā var secināt, ka katrā konkrētajā gadījuma jāizvērtē vai ģipškartona loksnes pēc izmirkšanas jānomaina, tomēr arī tad, ja loksnes izmirkšanu pārcietušas labi un tās nomainīt nav nepieciešams, vajadzētu tās noņemt, lai izžāvētu ģipškartona lokšņu konstrukciju, lai neviena no izmantotajiem materiāliem nevarētu iesākties pelēšanas process
30.11.00

Vidars Olsens
(Vidar Olsen),
Norgips AS
tehniskais direktors

[Saturs]