Izejvielas, kuras nav resursursietilpīgas
3
Izejvielas, kas nepieciešamas ģipškartona lokšņu ražošanai ir ģipsis, kartons un daži palīgmateriāli. Ģipškartona loksne ir sastingusi ģipša masa, kuras abas puses klātas ar kartonu. Ģipša masas sastāvā ir gan dabā atrodamais izraktenis ģipsis, gan arī tā sauktais "industriālais" ģipsis un atkārtoti izmantotais, no ražošanas procesā iegūtiem atkritumiem atgūtais ģipsis. Ģipškartona loksnē iestrādāto palīgmateriālu kopējais svars ir mazāk par 1% no ģipškartona loksnes svara. 
Ģipšakmens 
Ģipšakmens ir derīgais izraktenis, no kura iegūst ģipsi. Tā ķīmiskā formula ir CaSO4 + 2H2O un zinātniskais nosaukums: kalcija sulfāta dihidrāts. Šis izraktenis lielos daudzumos atrodams praktiski visur uz zemeslodes. Arī sāļais jūras ūdens satur izšķīdušu ģipsi un ģipša nogulumi ir izveidojušies izžūstot slēgtiem jūras ūdens baseiniem. Tas ģipsis, ko izmantojam mēs ziemeļos, tiek atvests ar kuģiem no Dienvideiropas zemēm, kur ģipša atradnes ir tuvu zemes virsmai. Ziemeļos tādas atradnes nav, taču Polijā, Vācijā un Francijā ir. Ģipsis ir ne tikai ģipšakmens, bet arī māla vai krīta sastāvā, taču ģipšakmenī tas ir visvairāk – no 75% līdz pat 95%. Spānijā iegūtais ģipšakmens satur 90% līdz 95% ģipsi.

Šāds izskatās glabāšanai izbērts ģipšakmens.
Industriālais ģipsis 
Industriālo ģipsi iegūst attīrot spēkstaciju dūmgāzes, kas rodas sadedzinot ogles vai šķidro kurināmo. Degšanas procesā rodas sēra dioksīds, kurš izkūpot gaisā piesārņo apkārtējo vidi. Dūmgāzes attīrot iegūst kalcija sulfātu – izejvielu industriālā ģipša ražošanai. Kalcija sulfāts oksidējas ar skābekli, ko satur gaiss, veidojot mazus ģipša kristāliņus, kas ar laiku izaug tik lieli, ka tos iespējams iegūt filtrēšanas rezultātā. No ķīmijas viedokļa industriālais ģipsis ne ar ko neatšķiras no dabīgā ģipša, taču to kristāliņi ir mazāki, jo nav auguši tūkstošiem gadu ka dabīgā ģipša kristāli. Industriālais ģipsis satur 95-98% ģipša. Pārējais ir ar sēra dioksīdu ķīmiski neizreaģējis kaļķis. Industriālo ģipsi piegādā ģipškartona lokšņu ražotājiem ar kuģiem vai kravas automašīnām no spēkstacijām.

Ģipša kristāli.
Ražošanas atkritumi
Ģipškartona loksnes, kuras kāda iemesla dēļ ražošanas procesa laikā ir bojātas, kā arī atgriezumi tiek pārstrādāti atkārtoti, jaunu ģipškartona lokšņu ražošanai. Ziemeļvalstīs ģipškartona lokšņu ražotāji ievēro noteikumus, kas paredz, ka viņu pienākums ir pieņemt ģipškartona lokšņu atgriezumus no celtniekiem. Lai samazinātu transporta izdevumus, šie atgriezumi jānogādā tuvākajā pieņemšanas vietā. Savāktos atgriezumus samaļ un izmanto jaunu ģipškartona lokšņu ražošanai, bet var arī ģipškartona loksnes sasmalcināt un izmantot lauksaimniecībā zemes auglības uzlabošanai.  
Kartons  
Kartonu ražo pārstrādājot makulatūru. Abās ģipškartona loksnes pusēs ir kartona kārta, kas labi saķērusies ar ģipša masu, izveidojot ģipškartona loksnei virsmu, kura viegli apstrādājama ar dažādiem apdares materiāliem – krāsojama, aplīmējama ar tapetēm vai apstrādājama ar citiem apdares materiāliem. Ir dažāda veida kartons, ko izvēlas atkarībā no ražojamo ģipškartona lokšņu tipa. Ir impregnētais kartons (lai loksne būtu izmantojama mitrās telpās), kartons var būt krāsots, lai būtu viegli atšķirt dažāda tipa ģipškartona loksnes. Kartona ražotāji, kuri specializējušies tieši ģipškartona lokšņu kartona ražošanā atrodami gan Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā, Anglijā, gan arī Francijā un Austrumeiropā.
Ciete
Ģipša masai pievieno vai nu kukurūzas vai arī kviešu cieti, tādējādi panākot, ka kartons labi salīp ar ģipsi. 
Ziepju putas
Lai samazinātu gatavās ģipškartona loksnes svaru, ģipša masai pievieno ziepju putas. Tās iegūst sakuļot ūdeni, gaisu un šķidrās ziepes kas no ķīmijas viedokļa ir alkiletersulfāta sāls.
Plastifikators
Lai ģipša masa vieglāk pieņemtu vajadzīgo formu, tai pievieno plastifikatoru. Tādējādi iespējams samazināt ūdens daudzumu, kas vajadzīgs ģipša masas iejaukšanai. Pārlieku daudz ūdens nav vēlams ražošanas procesā, jo, lai to izžāvētu vajadzīga papildus enerģija. Ģipškartona lokšņu ražošanai kā plastifikatoru izmanto lignosulfonāta sāli.
Paātrinātājs (katalizators)
Lai ģipša masa ražošanas procesā sacietētu ātrāk, tiek izmantots paātrinātājs, ko sauc arī par katalizatoru. Var lietot, piemēram, kālija sulfātu, K2SO4 , ko izmanto arī lauksaimniecība kā mākslīgo mēslojumu.
Stabilizators
Lai iejauktā ģipša masa nesāktu cietēt pārāk ātri, lieto stabilizatoru. Šim nolūkam derīgas vairākas atšķirīgas vielas, bet visbiežāk izmanto modificētos proteīnus, ko iegūst no citronskābes.
Stikla šķiedra
Dažos ģipškartona izstrādājumos iestrādā stikla
šķiedru, kas būtiskai palielina ģipša izturību, arī, piemēram, ugunsgrēka gadījumā. Stikla šķiedras daļiņu diametrs ir 0,1-0,15 mm. 
Celulozes šķiedra
Ģipškartona loksnes izturību palielina arī iejaucot ģipša masā koksnes šķiedru, ko iegūst pārstrādājot makulatūru.
Līme
Lai salīmētu ģipškartona loksnes priekšpuses un aizmugures kartona kārtas, lieto PVA tipa (polivinilacetāta) vai arī no cietes ražotu līmi.
Mitrumu aizturošas piedevas
Ģipškartona loksnēm, ko ražo lietošanai mitrākās telpās, ģipša masā iejauc silikonu vai vasku. Lieto tā saukto silikona eļļu, ko ķīmiķi sauc par polimetilhidrogēnsiloksānu vai vasku, kas iegūts, piemēram, no parafīna.
Pilddvielas
Paaugstinātas ugunsizturības ģipškartona lokšņu ražošanai izmanto arī dažādas vielas lokšņu ugunsizturības palielināšanai. Var izmantot, piemēram, vermikulītu, perlītu vai arī dažas māla šķirnes. 

 

 

 

 

Ģipškartona loksnes satur tādas vielas kā graudu cieti, citronskābi, ultrazīnu (tas atrodams arī šokolādē), mazgāšanas līdzekli kā arī tīru ūdeni. Ģipškartona loksnes nesatur kaitīgas vielas – tās droši var pat ēst!

 


[Atpakaļ]     |     [Izdrukāt]     |     [Tālāk]