14
Ģipškartona lokšņu ražošana

Shematisks ķīmiskais process ģipša iegūšanai ģipškartona lokšņu ražošanai.

 

 

 

 

 

 

Parasti loksnes, kuru pagatavošanai kā galvenā izejviela lietots ģipsis sauc par ģipškartona loksnēm. Tas tādēļ, ka loksnes abas virsmas klāj kartona kārta. Ir arī ģipša loksnes bez kartona pārklājuma, bet tādā gadījumā tās jāpadara izturīgas citādā veidā, jo no homogēnas ģipša masas veidota loksne ir pārak trausla. Ir arī ar kokšķiedru armētas ģipša loksnes, kur kokšķiedra viendabīgi iejaukta ģipša masā. Iejaukšanai ģipša masā izmanto arī stikla šķiedru, ko koncentrē galvenokārt loksnes malās. Kartona pārklājums padara loksni izturīgu – tā nelokās un nelūzt. Loksni, kuras konstrukcija veidota pēc šāda principa tiek dēvēta par "sandwich" jeb "sviestmaizes" konstrukciju. Arī šādi veidotā ģipškartona loksne drīzāk būtu dēvējama par konstrukciju kas sastāv no trīs kārtām, nevis materiālu. "Sviestmaizes" tipa konstrukcijām ir dažādas priekšrocības. Pirmkārt, tās dod iespēju ietaupīt materiālus un resursus: kokšķiedra, kas atrodas loksnes ārmalās ir apmēram 5% no loksnes kopējā svara. Lai iegūtu tikpat izturīgu ģipša loksni armējot loksni visā tās biezumā, kokšķiedras daudzums būtu jāpalielina līdz apmēram 20% no loksnes svara. Bet mazais izmantojamās kokšķiedras daudzums samazina ģipškartona loksnes ražošanas izmaksas, kā arī ļauj saglabāt tai labas ugunsdrošības īpašības. Palielinot degošās kokšķiedras daudzumu attiecīgi samazinās materiāla ugunsdrošības īpašības un mitruma kapilārās uzsūkšanās iespējas.

Ražojot ģipškartona loksnes jāievēro, ka gan loksnes priekšpusei, gan arī aizmugurei jāizmanto vienāda biezuma kartons, lai loksnes turētos taisnas. Kartona galvenā sastāvdaļa ir kokšķiedra, kas, savukārt, ir celuloze, kuras šķiedras ir salipušas ar dabīgo līmi lignīnu, kas ir koksnes sastāvā. Lai šķiedras turētos kopā tātad nav vajadzīga speciāla līme. Kartonu ražo kokšķiedru saspiežot kopā ar karstiem valčiem. 

Ģipškartonu lokšņu ražošanā izmantojamais kartons ir kokšķiedras kartons, un līdz ar to ģipškartona loksnes virsma ir ļoti piemērota apdarei ar praktiski jebkuru apdares materiālu.
Ražojot papīru tā kā to darīja sendienās, šķiedras netika vērstas kādā noteiktā virzienā un līdz ar to papīrs ir "izotrops" materiāls – papīra īpašības visos virzienos ir vienādas. Bet ražojot kartonu liela daļa šķiedras sakārtojas noteiktā virzienā un līdz ar to kartons ir "anisotrops" materiāls. Tātad arī ar kartonu pārklātajai ģipškartona loksnei īpašības nav vienādas visos virzienos. Loksnes stiprība šķērsvirzienā un garenvirzienā var atšķirties pat divas reizes, ko var izmantot montējot loksni virzienā, kurā nepieciešama lielāka izturība.


Laboratorijā veiktie mērījumi ir svarīgi pienācīgas kvalitātes nodrošināšanai.

 

Ģipškartona loksnē esošais ģipsis ir porains, faktiski 70% no ģipša tilpuma aizpilda gaiss. Tas, protams, samazina ģipškartona loksnes ražošanai nepieciešamos resursus, pie kam poraina ģipškartona loksne ir vieglāka un ar to ir parocīgāk darboties.

Vēl ģipškartona loksnes sastāvā nozīmīgu daļu aizņem ķīmiski saistītais ūdens. Pamatojoties uz, ievērojot ķīmijas likumsakarības, izdarītiem aprēķiniem var konstatēt, ka ķīmiski piesaistītais ūdens ir aptuveni 20%.

Un arī ūdens nosaka ģipškartona lokšņu īpašības, pirmkārt, tas loksnes padara ugunsdrošas un pat piešķir tām uguns aizsargājošas īpašības.

Ģipša masa var tikt pastiprināta, iejaucot tajā stiklašķiedru, bet, lai ģipsis neuzsūktu ūdeni, ģipša masai pievieno ūdeni aizturošas (hidrofobas) vielas – silikonu vai arī vasku.


[Atpakaļ]     |     [Izdrukāt]     |     [Tālāk]