Labs mikroklimats
Skandināvijā 90% laika cilvēks pavada telpās. Tātad, lai cilvēks labi justos, ir svarīgi, lai telpās, kur viņš uzturas, būtu veselīgs mikroklimats. Telpu sajūtam caur ādu, plaušām un nervu sistēmu sistēmas dotajiem signāliem nepastarpināti. Pie kam pastarpinātā veidā kontakts ar apkārtni noris arī caur apziņu, kas sajūtas padara gan patīkamas, gan arī netīkamas. Apziņa ietekmē tādas sajūtas kā redzi, dzirdi, smaržu un tausti.
Ķīmiskā emisija
Cilvēks ieelpo to gaisu, kas ir telpā, kurā cilvēks uzturas. Šajā gaisā ir daudz dažādas ķīmiskas vielas. Šīs vielas gaisā iepludina paši cilvēki, tās izdala rūpnieciskās ražotnes un arī būvmateriāli, kas veido apkārtējo telpu. Vielas, kas gaisā izdalījušās no būvmateriāliem ir izdalījušās ķīmiskās emisijas rezultātā. Rakstos par būvniecību iesaka izvēlēties materiālus ar zemu ķīmiskās emisijas līmeni. Zems emisijas līmenis ir tāds, kad emisija ir mazāka, nekā 40myg/m2h. Emisija ģipškartona loksnēm ir <6myg/m2h, emisijas praktiski nav. Parasti salaiduma vietas starp ģipškartona loksnēm špaktelē un tām uzklāj vienu vai vairākas kārtas krāsu. Telpas mikroklimats tādēļ ļoti atkarīgs no špakteles masas un izvēlēto apdares materiālu ķīmiskās emisijas līmeņa.
Cilvēks ieelpo to gaisu, kas ir telpā, kurā cilvēks uzturas. Šajā gaisā ir daudz dažādas ķīmiskas vielas. Šīs vielas gaisā iepludina paši cilvēki, tās izdala rūpnieciskās ražotnes un arī būvmateriāli, kas veido apkārtējo telpu. Vielas, kas gaisā izdalījušās no būvmateriāliem ir izdalījušās ķīmiskās emisijas rezultātā. Rakstos par būvniecību iesaka izvēlēties materiālus ar zemu ķīmiskās emisijas līmeni. Zems emisijas līmenis ir tāds, kad emisija ir mazāka, nekā 40myg/m2h. Emisija ģipškartona loksnēm ir <6myg/m2h, emisijas praktiski nav. Parasti salaiduma vietas starp ģipškartona loksnēm špaktelē un tām uzklāj vienu vai vairākas kārtas krāsu. Telpas mikroklimats tādēļ ļoti atkarīgs no špakteles masas un izvēlēto apdares materiālu ķīmiskās emisijas līmeņa.
| Piemērs: Vienkāršu vielu pussabrukšanas periodi. - Urāns sabrūkot 250 000 gados rada Toriju 230 - Torijs 230 sabrūkot 80 000 gados rada Rādiju 226 - Rādijs 226 sabrūkot 1600 gados rada gāzi Radonu |
Radons
Radons ir radioaktīva gāze, kas plūst caur akmeņaino zemes virskārtu. Tasšķīst arī gruntsūdeņos, kas plūst caur spraugām akmeņos.Ēkā radona problēmas parasti rada tas radons, kas plūst no zemes dzīlēm (Skandināvijā tā ir parasta problēma tulk.). Taču radonu var izdalīt arī būvmateriāli, kas satur radioaktīvas akmens vai zemas daļiņas.
Un ieelpojot gaisā izdalījušos radona gāzi var uzrasties dažādas veselības problēmas.
No visiem būvmateriāliem, kuru izejvielas ir zemes garozas virskārtā rodamie minerāli, ģipsis pieskaitāms tai grupai, kur radona saturs ir vismazākais.
Radons ir radioaktīva gāze, kas plūst caur akmeņaino zemes virskārtu. Tasšķīst arī gruntsūdeņos, kas plūst caur spraugām akmeņos.Ēkā radona problēmas parasti rada tas radons, kas plūst no zemes dzīlēm (Skandināvijā tā ir parasta problēma tulk.). Taču radonu var izdalīt arī būvmateriāli, kas satur radioaktīvas akmens vai zemas daļiņas.
Un ieelpojot gaisā izdalījušos radona gāzi var uzrasties dažādas veselības problēmas.
No visiem būvmateriāliem, kuru izejvielas ir zemes garozas virskārtā rodamie minerāli, ģipsis pieskaitāms tai grupai, kur radona saturs ir vismazākais.