Visbiežāk pelējums būvkonstrukcijās ir līdzīgs tām zaļajām pelējuma sēnītēm, kas redzamas sapelējušā maizē, taču krāsa var arī būt savādāka - piemēram, brūna, melna vai arī balta.

Raksts sagatavots pēc publikācijas "SP rapport" (Norvēģija) 1985:16 

Parasti būvkonstrukciju bojājumu cēlonis ir mitrums. Visbiežāk pelējuma sēnīšu un trūdēšanas procesa attīstību izraisa pārlieku liels mitrums, bet reizēm būvkonstrukcijas var bojāties arī  relatīvi sausā vidē. Sekojošajā tabulā noradīts gaisa relatīvais mitrums, kurā šie nevēlamie procesi var norisināties.

Pūšanas process	100%
Amonija izdalīšanās	75-80%
Pelēšana	70-80%

Vismazākais mitrums vajadzīgs pelēšanas procesiem, taču pelējuma sēnīšu attīstībai nepieciešami arī vēl citi priekšnoteikumi: 
pelēšanu izraisa pelējuma sēnīšu sporas,
vajadzīga temperatūra virs 0°C un relatīvais gaisa mitrums virs 70%. Procesam, protams, vajadzīgs arī materiāls, piemērota "augsne" sēnīšu attīstībai.
Atsevišķas pelējuma sēnīšu sugas attīstās tik sausā vidē kā 70%, bet parasti nepieciešams krietni lielāks mitrums un citi apstākļi, lai pelējuma un trūdēšanas procesi tik tiešam iesāktos: 
poras parasti ir visur, tapāt arī 
gaiss, kā arī 
materiāls ar atbilstošu "augsni" pelēšanai vai trūdēšanai.
Temperatūra parasti ēkās ir pietiekama.

Tātad vienīgais, ko var novērst ir mitrums. 

Piemērs, kas parāda kā nevajadzētu uzglabāt ģipškartona loksnes

Kā izvairīties no pūšanas 
Ģipškartona loksnēm ir kokšķiedras kartona virsmas. Kokšķiedra iegūta atkārtoti pārstrādājot makulatūru – vecas avīzes, iepakojuma materiālu vai arī reiz lietotu ģipškartona loksnes kartonu. Kartonu ražojot, tam nepievieno nekādas ķīmiskas vielas pelēšanas un pūšanas procesu novēršanai, tamdēļ arī kartons var sadalīties bioloģiski dabīgā ceļā – pelēšanas un pūšanas procesā. Starp citu, lietotās ģipškartona loksnes mēdz arī pārstrādāt samaļot, lai izlietotu kā piedevu augsnei auglības uzlabošanai. Samaltais ģipškartons šajā gadījuma bioloģiski pārtop par augsni. Tāpat arī ēkas, kas būvētas no dabiskiem materiāliem ir pakļautas riskam bioloģiski sadalīties, ja ir šim procesam vajadzīgie apstākļi. Ģipškartona loksnes var izrādīties par piemērotu vidi pelējuma sēnīšu attīstībai, bet no tā var izsargāties pasargājot ģipškartona konstrukcijas no mitruma. Gandrīz visiem bioloģiskās sadalīšanās procesiem vajadzīgs skābeklis un mitrums. Piemēram, sētas stabs, kura apakša ir ierakta zemē un augša atrodas sausumā var noderēt par piemēru, jo šeit labi redzams, ka īpaši nebojājas ne mitrajā zemē ieraktā daļa, jo tur trūkst skābeklis, ne arī sausumā esošā staba augšdaļa. Toties bojājas tā staba daļa, kas atrodas pie zemes virskārtas. Gaiss un mitrums vajadzīgs arī trūdēšanas procesam komposta kaudzē, taču nav prātīgi pieļaut ka tādos apstākļos atrodas būve. Būvmateriāliem jābūt sausumā. Un mitrums var rasties no dažādām vietām – gan no zemes, gan no jumta, gan arī no ēkā iztvaikojušā ūdens tvaikiem. Tas jāņem vērā gan projektējot ēku, gan arī vēlāk to uzturot. Sausas ģipškartona loksnes nekad ne pelēs, ne arī trūdēs.